.

Custom Search

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

Modernā māksla. Glezniecība.

Ievadam


Apskatat šo Itāļu renesanses makslinieka Filippo Lippi bildi, kuru makslinieks gleznojis pirms pus tūkstoša gadiem. Varat iedomāties to kā modernu avangarda gleznu? Bet sava laikā to uzņēma ļoti neviennozīmīgi. Gandrīz kā skandālu. Jo..?  -jo mākslinieks atļāvās tādu pārdrošību kā uzgleznot Mariju sava laika modes drēbēs! Skandāls! Radikāls modernisms! Arī jums tā šķiet? 


Šīs pārdomas ierosināja pa kreisi redzamais Annas Afanasjevas darbiņš 2011.gada sākumā Arsenāla izstādē „Pilsētas bērni”. Tās ir Mākslinieces atmiņas par itāļu renesansi. To varam saskatīt samērā skaidri. Bet vai tādas atmiņas varam ieraudzīt arī citu mākslinieku darbos, kuri atrodas te pat līdzās? Atmiņas no 20.gadsimta pirmās puses modernistiem? Tas ir laika distances jautājums. Vai tikai?
Mums jāņem vērā gleznotāja uzdevumi. Ilgu, ilgu laiku tas pildīja arī fotogrāfa funkcijas. Ja ne pilnīgi tā, tad vismaz gleznotājs dzīvoja vidē, kurā neviens cits vizuāli nespēja dokumentēt dzīvi kā viņš. Tam, starp visiem pārējiem uzdevumiem, kurus noteica pasūtītājs vai tirgus, bija arī jādokumentē apkārtējā realitāte, kurā nebija ne fotoaparāta, ne video vai kino. Ne velti Matiss, pamanīdams fotogrāfijas pieaugošo lomu,  par sava, jaunā laika būtisku jaunumu glezniecībā nosauca  faktu, ka ir atdalījusies aprakstošā māksla no mākslas, kura izsaka jūtas.
Tā nu ir ar to modernismu. Pieķeroties šim vārdam- ‘modernisms’ pamēģināsim atsevišķu rakstu bezgalīgā sērijā, šajā blogā paskatīties modernās mākslas idejas, konceptus ar nolūku- iedvesmoties no tiem, lai radītu ko šodien. Tā nebūs hronoloģija un mēs nemēģināsim kaut kā īpaši „salikt pa plauktiņiem” kurš no kā un kurā brīdī radījis (lai gan pilnībā arī no tā nevairīšos). Kaut ko mūsdienās radot, mums nav svarīgā šī vēstures pēctecība. Bet mums var būt interesantas citu māksinieku idejas un var būt pārliecība, ka neradam kaut ko, kas jau reiz ir bijis. Tas man likās svarīgi arī tamdēļ, ka dažkārt varam redzēt starp mūsdienu avangarda mākslas radītājiem pieteikumus, kas liekas jau bezgala novecojuši. Un es saprotu- ka tas nav apzināti, bet vienkārši informācijas pietrūkums. Bet šis vienkāršais fakts var izšķirt arī šo mākslas darbu turpmāko likteni makslas tirgū. Galu galā varbūt pašiem ir svarīgi zināt- esam vienkārši kaut kādas akadēmijas turpinājums vai esam radījuši ko nebijušu?


                                                                                               Elīna Zunde

Nu labi- vienkārši sāksim, bet par šī darba vērti spriedīsim, kad tas jau būs ko panācis..
Blogā tiks apkopota informācija no grāmatām, interneta, kā arī manis paša, kā mākslas zinātnieka, pieredzes, kas iegūta ilgus gadus strādājot ar materiāliem par pasaules kultūras un reliģiju vēsturi un lasot lekcijas par to Latvijas augstskolās, bet tagad- savā Studiju centrā.
Blogs taps pakāpeniski ar regularitāti vismaz viens raksts katru otro-trešo dienu. Turklāt- arī jau publicētie raksti pa laikam tiks papildināti, ja par tiem radīsies citas domas vai atklāsies jauni fakti. Raksti pamatā nebūs ne noteikta hronoloģiskā, ne alfabetsikā secībā. Drīzāk to atlasi noteiks aktualitātes, kuras man personīgi piedāvā dzīve šobrīd un šeit.
Varbūt arī jūs te varat piedalīties ar savām domām?

                                                                                    Guntars Zaķis

P.s.: pāriet uz tēmām varat labajā pusē uzklikšķinot uz pogu ‘ Saturs’ un tur uz attiecīgo tēmu.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana